uzurdīt
uzurdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Urdot pamudināt, rosināt (kādu). Arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
PiemēriNe jau visiem pietiek gribēšanas un varēšanas uzurdīt savus biedrus, «uzkurināt», ja tas vajadzīgs.
- Ne jau visiem pietiek gribēšanas un varēšanas uzurdīt savus biedrus, «uzkurināt», ja tas vajadzīgs.
- Viņš centās sevī uzurdīt žēluma jūtas, gaidīja, ka acis kļūs mitras un pāri vaigiem noritēs karsta asara.
- ..tuvīnās frontes trokšņos sevi atgādināja nāves tuvums - tas uzurdīja drudžainas alkas dzīvot, uzdzīvot, iztrakoties.
- ..atmiņas uzurda vienīgi smeldzi..
Avoti: 8. sējums