uzurdīt
uzurdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Urdot pamudināt, rosināt (kādu). Arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
PiemēriNe jau visiem pietiek gribēšanas un varēšanas uzurdīt savus biedrus, «uzkurināt», ja tas vajadzīgs.
Avoti: 8. sējums