nebaudāms
nebaudāms -ais; s. -a, -ā
nebaudāmi apst.
1.Nol. divd. → baudīt.
2.Tāds, kas nevēlamu īpašību dēļ nesagādā estētisku baudījumu.
PiemēriNebaudāms koncerts.
3.Tāds, kas, piemēram, sliktas garšas dēļ nav izmantojams uzturā.
Piemēri«No vieniem un tiem pašiem produktiem var izvārīt nebaudāmu viru un tādu flotes boršču, ka lūpas aplaizīsiet!»
Avoti: 5. sējums