pilsonība
pilsonība -as, s.; parasti vsk.
1.jur. Personas piederība pie noteiktas valsts.
PiemēriPadomju Sociālistisko Republiku Savienībā noteikta vienota Savienības pilsonība. Ikviens savienotās republikas pilsonis ir PSRS pilsonis. Padomju pilsonības iegūšanas un zaudēšanas pamatus un kārtību nosaka Likums par PSRS pilsonību.
- Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā noteikta vienota Savienības pilsonība. Ikviens savienotās republikas pilsonis ir PSRS pilsonis. Padomju pilsonības iegūšanas un zaudēšanas pamatus un kārtību nosaka Likums par PSRS pilsonību.
- Valstu iekšējos likumos ir paredzēti divi galvenie pilsonības iegūšanas veidi: piedzimšana (filiācija) un uzņemšana pilsonībā (naturalizācija).
2.novec. Mantīgā šķira, parasti buržuāzija.
PiemēriDzejnieks [J. Rainis] ar rūgtumu.. sajuta, ka tieši Cīrihes latviešu kolonija, ar kuru viņam bija visciešākie kontakti, arvien noteiktāk no pamatšķiras centieniem aizslīd pilsonībā.
- Dzejnieks [J. Rainis] ar rūgtumu.. sajuta, ka tieši Cīrihes latviešu kolonija, ar kuru viņam bija visciešākie kontakti, arvien noteiktāk no pamatšķiras centieniem aizslīd pilsonībā.
- Iznāca tā: teātris no strādniekiem atrāvās, bet pilsonība, tā toreiz sauca mantīgos slāņus, izrādījās nespēcīga teātri pabalstīt.
Avoti: 6-2. sējums