tauva
tauva -as, s.
Resna, vīta virve, trose.
PiemēriMetāla tauva.
- Metāla tauva.
- Darvota tauva.
- Divi matroži sēdēja uz tauvās iekārta dēļa, skrāpēja no nobrāzumiem rūsu un aizzieda tos ar krāsu.
- Kuterim jau atsieta tauva. Iekaucas motors.
- Aiz gara laika Fricis knibinās ap tauvām. Tauvas vecas, darva no tām sen izmirkuši un tajās vietās, kur tās apņem enkuru gredzenus, izrūsējušas un satrunējušas.
- sal. Mūsu zvejnieku rokas Ir stipras kā kaņepju tauvas.
- «Atceros, frontes ceļos mūsu lielgabals iestrēdza dubļu jūrā. Zirgi no vietas nekust. Trīstonnīga mašīna paņēma tauvā - arī nekā.»
Stabili vārdu savienojumiPaņemt tauvā.
- Paņemt tauvā — Piesaistīt ar ko (parasti transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
Avoti: 7-2. sējums