tendēt
tendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Tiekties (uz ko), censties (pēc kā). Būt ar tendenci (uz ko).
PiemēriTendēt uz godalgu konkursā.
- Tendēt uz godalgu konkursā.
1.1.divd. formā: tendēts Tāds, kas tiecas (uz ko), cenšas (pēc kā). Tāds, kam ir tendence (uz ko).
PiemēriUn kālab liegt pusaudzim strādāt, ja viņš to vēlas, uz to ir tendēts.
- Un kālab liegt pusaudzim strādāt, ja viņš to vēlas, uz to ir tendēts.
- ..ārpus sporta zāles viņš ir vairāk tendēts uz nopietnām pārrunām par dzīvi un politiku.
- ..skatītāju vidū ir jābūt daudziem, kas izslāpuši pēc jūtu tīrības, pēc smalki niansētas cilvēku iekšējās saskarsmes, uz ko filma tendēta.
Avoti: 7-2. sējums