Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
termīts1
termīts -a, v.; parasti vsk.
Pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija) un kāda cita metāla (piemēram, dzelzs) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
PiemēriVācieši apšaudīja sanitārās mašīnas ar skaidri saredzamiem sarkanajiem krustiem.. un termīta lodēm aizdedzināja koka mājas, kur gulēja ievainotie.
Avoti: 7-2. sējums