tiesiskums
tiesiskums -a, v.; parasti vsk.
1.jur. Vispārināta īpašība → tiesisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStarptautisko tiesību pamatprincipi ir šīs tiesību sistēmas galvenās, vadošās, imperatīvās normas, kas satur vissvarīgākās idejas un prasības par tautu starptautiskās dzīves tiesiskumu.
2.Vispārināta īpašība → tiesisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → tiesisks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 7-2. sējums