tinkšķēt
tinkšķēt parasti 3. pers., tinkšķ, pag. tinkšķēja
tinkšēt parasti 3. pers., tinkš, pag. tinkšēja; intrans.; retāk
Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai.
Piemēri..karotes tinkšķ pret burkas stikla malu un ogu sēkliņas krikst starp četrām baltām zobu rindām..
Avoti: 7-2. sējums