Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tinte
tinte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
PiemēriZilā tinte.
Stabili vārdu savienojumiBūt tintē. Simpatētiskā tinte. Tintes zīmulis.
1.1.ģen.: tintes, adj. nozīmē Tāds, kas producē, izdala tumšu, parasti melnu, vielu (par dzīvniekiem, augiem, to orgāniem).
PiemēriGliemju tintes dziedzeri.
Stabili vārdu savienojumiTintes sēne. Tintes zivs.
Avoti: 7-2. sējums