tīņāties
tīņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → tīņāt1. Tikt tīņātam. Tīties (1).
PiemēriDzija tīņājas spolē.
- Dzija tīņājas spolē.
- pārn. Un es aizteku pie mātes. «Mammiņ!» uzrunāju to, tīņādamies vēlīgi ap viņas svārkiem.
- pārn. ..pa vaļējām durvīm nāca laukā zilganpelēki dūmi un, uz augšu celdamies, tīņājās ap jumta malu un ķērās tuvējās liepas zaros.
2.Refl. → tīņāt2. Tīstīties (1).
PiemēriTīņādamies lietusmēteļos un nobruņojušies ar lietussargiem, pa liedagu nesteidzīgi pastaigājās vientuļi gājēji.
- Tīņādamies lietusmēteļos un nobruņojušies ar lietussargiem, pa liedagu nesteidzīgi pastaigājās vientuļi gājēji.
3.sar. Tūļāties.
PiemēriIevedis Leontīni dārgā restorānā, Indriķis tīņājās kā sapīts - ne viņš zināja, kā jāpasūta, ne kas jāpasūta.
- Ievedis Leontīni dārgā restorānā, Indriķis tīņājās kā sapīts - ne viņš zināja, kā jāpasūta, ne kas jāpasūta.
Avoti: 7-2. sējums