tipisks
tipisks -ais; s. -a, -ā
tipiski apst.
1.Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
PiemēriTipiska lauku ainava.
- Tipiska lauku ainava.
- Tipisks negroīdās rases pārstāvis.
- Tipiska parādība.
- Tipiska kļūda.
- No tipiskiem gaismas augiem varam minēt šaurlapu ugunspuķi, kas aug mežu klajumos un izcirtumos, bet no ēnas augiem - meža zaķskābeni.
- Stūris ir tipisks sprinteris. Viņš skrien viegli un ir ļoti straujš, toties izturībā un neatlaidībā nevar mēroties ar Mellaci.
- Kad es tagad jautāju sev, vai viņas biogrāfija bija tipiska vai netipiska, nespēju atbildēt viennozīmīgi. Gan jā, gan nē.
2.Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas īpašības (par mākslas tēlu, tā elementiem).
PiemēriPersonas, kas romānā darbojas, autors pats pazinis un novērojis viņu dzīves gaitās, taču šie tēli ir mākslinieciski vispārināti, līdz ar to iegūstot tipiskas savas šķiras pārstāvju iezīmes.
- Personas, kas romānā darbojas, autors pats pazinis un novērojis viņu dzīves gaitās, taču šie tēli ir mākslinieciski vispārināti, līdz ar to iegūstot tipiskas savas šķiras pārstāvju iezīmes.
- Par tipisku sauc raksturu, kam piemīt noteikta sociāla slāņa vai sabiedrības grupas īpašības.
- Atsevišķos gadījumos Upīts savās komēdijās tēlu tipiskās iezīmes saasinājis līdz asai karikatūrai.
Avoti: 7-2. sējums