tipiskums
tipiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → tipisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTas, ka mēs šodien, laikam varam sacīt: «Viņas vietā tikpat labi varētu būt arī cita izcila strādniece,» nemazina viņas veikuma nozīmi, bet, gluži otrādi, apliecina jau zināmu tipiskumu.
2.Vispārināta īpašība → tipisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTēlu tipiskums visspilgtāk izpaužas reālistiskajā mākslā.
Avoti: 7-2. sējums