Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tipināt
tipināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
Iet īsiem, samērā ātriem soļiem.
PiemēriPa pavasarīgo aleju tie [vectēvs ar mazmeitu] bija vienīgie gājēji. Viņš - liels, garš, sakumpis spēra paplatus soļus, viņa - maziņa, sīciņa pusteciņus tipināja līdzi.
Avoti: 7-2. sējums