tiptene
tiptene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; apv.
Lakats.
PiemēriPārnāca [Kārlēns] ap pusdienas laiku.., atnesa Trīnei un Ieviņai pa dzeltenai tiptenei un otrā rītā agri atkal aizgāja. It kā tādēļ vien būtu nācis, lai pārnestu mātei un Ieviņai pa lakatam.
- Pārnāca [Kārlēns] ap pusdienas laiku.., atnesa Trīnei un Ieviņai pa dzeltenai tiptenei un otrā rītā agri atkal aizgāja. It kā tādēļ vien būtu nācis, lai pārnestu mātei un Ieviņai pa lakatam.
- Galvā [sievai] liela.. tiptene, apaļiski aptīta kā turkam.
Avoti: 7-2. sējums