Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tirānija
tirānija -as, s.
1.vēst. Vienvaldības forma (Senajā Grieķijā no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras), kas radās, ietekmīgai personai sagrābjot varu, un kam bija piespiedu raksturs.
2.vēst. Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
3.Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība. Arī despotija1.
PiemēriLustalo: Marķiz Lafaijet! Ziemeļameriku jūs atsvabinājāt no tirānijas - vai Parīzē jūs aizstāvēsiet varmākas? Tur jūs nodibinājāt republiku - vai Francijā jūs gribat atjaunot absolūto monarhiju?
3.1.pārn. Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem). Arī despotija2.
PiemēriTieši vācietis Garlībs Merķelis pagājušajā gadsimtā uzrakstīja vienu no viskaismīgākajām grāmatām pret baronu tirāniju Latvijā.
Avoti: 7-2. sējums