Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tirkīzs
tirkīzs -a, v.
Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
PiemēriReti skaists tirkīzs zaigoja gaiši zilos toņos. Veiksmīgas juveliera rokas to bija noslīpējušas ovālu..
  • Reti skaists tirkīzs zaigoja gaiši zilos toņos. Veiksmīgas juveliera rokas to bija noslīpējušas ovālu..
  • Daudz pusdārgakmeņu ir Tadžikijā. Tur atrod labākās tirkīza šķirnes - caurspīdīgi debeszilo vai jūras viļņu krāsas minerālu.
  • Sēkļi [okeānā] apžilbina ar starojošu zaļgani zilu tirkīza toni, tik spožu, it kā ūdens auksti liesmotu.
Avoti: 7-2. sējums