tirkšķēt
tirkšķēt parasti 3. pers., tirkšķ, pag. tirkšķēja
tirkšēt parasti 3. pers., tirkš, pag. tirkšēja; intrans.; retāk
1.Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriModinātāja pulkstenis tirkšķ.
- Modinātāja pulkstenis tirkšķ.
- [vērpjamie] ratiņi rāmi Urkšķēja kā pavadījums Līziņas skanīgajai balsij.
- Direktors steigā laikam norauj zemē telefona aparātu, tas sāk neganti pīkstēt un tirkšķēt.
2.Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriValdis sausajā, asajā zālē noķēris lielu, melnu sienāzi, kas.. skaļi tirkš.
- Valdis sausajā, asajā zālē noķēris lielu, melnu sienāzi, kas.. skaļi tirkš.
- Tuvējā tīrumā Urkšķēja zemes vēzītis.
Avoti: 7-2. sējums