tirkšķēt
tirkšķēt parasti 3. pers., tirkšķ, pag. tirkšķēja
tirkšēt parasti 3. pers., tirkš, pag. tirkšēja; intrans.; retāk
1.Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriModinātāja pulkstenis tirkšķ.
2.Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriValdis sausajā, asajā zālē noķēris lielu, melnu sienāzi, kas.. skaļi tirkš.
Avoti: 7-2. sējums