toties
toties retāk
totiesu apst.
1.Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
PiemēriLauku pie mežkunga muižas nebija, tāpēc klēts un rija būtu bijušas te liekas. Bet toties kūtiņa bija krietna.
2.saikļa nozīmē Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
PiemēriTiesa - kari notiek retāk, toties arvien briesmīgāk..
2.1.Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
PiemēriRēķināšana man diez kā nepadevās, toties valodas iemācījos viegli un ātri.
Avoti: 7-2. sējums