tradicionalitāte
tradicionalitāte -es, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..nevar pievienoties Zeifertam, kas gadsimtu mijā konstatē, ka jaunākie dzejnieki var mācīties no izcilajiem tikai stila ziņā, jo, pēc viņa domām, izteiktas ideju tradicionalitātes dzejā nav.
Avoti: 7-2. sējums