transcendence
transcendence -es, s.; parasti vsk.
1.filoz. Vispārināta īpašība → transcendentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTauriņš ir iemīļots dzejnieces tēls, jo tieši tajā viņai vislabāk izdodas mākslinieciski iemiesot domu par transcendenci, kura atklājoties ikvienā tveramā objektā.
2.mat. Vispārināta īpašība → transcendentāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriFunkcijas transcendence.
Avoti: 7-2. sējums