trasēt
trasēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Veidot (kā) trasi, parasti projektā. Veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
PiemēriTrasēt dzelzceļu.
- Trasēt dzelzceļu.
- Trasēt tuneli.
- Pareizi trasēts ceļš ir daiļums pats par sevi. Otrs daiļums ir apkārtējā daba. Abu daiļumu sakausējums ir mākslas darbs..
- Starprepubliku nozīmes autoceļi ir trasēti paralēli dzelzceļa līnijām un dzīvojamos rajonus nešķērso.
- Ceļu sistēma [zooloģiskajā dārzā] trasēta tā, lai varētu dzīvniekus daudzās vietās apskatīt no dažāda augstuma..
2.intrans. Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
PiemēriLodes trasē tumsā.
- Lodes trasē tumsā.
2.1.divd. formā: trasējošs. Tāds, kas lidojumā uzliesmo (par lodēm, šāviņiem).
PiemēriKlusi urkšķēdams, pār frontes līniju pārlidoja nakts bumbvedējs.. Tad no visām pusēm gaisā izšāvās starmešu šķēpi un pacēlās trasējošo ložu zaļās un sarkanās virtenes.
- Klusi urkšķēdams, pār frontes līniju pārlidoja nakts bumbvedējs.. Tad no visām pusēm gaisā izšāvās starmešu šķēpi un pacēlās trasējošo ložu zaļās un sarkanās virtenes.
- Kājniekiem mūsu trasējošo šāviņu kārtas bija labi saskatāmas.
Avoti: 7-2. sējums