trauslums
trauslums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → trausls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStikla trauslums.
- Stikla trauslums.
- Iežu trauslums.
- Metāla trauslums.
- pārn. ..pret gaišo, zilgani sārti vizošo apvārsni zari iegūst trauslumu un vieglumu..
- pārn. Plūst tevī nakts un vaid, un savas tumšās šausmas Kā milzu spārnus triec pret stiklu palikušo, Un zilais trauslums pats no savas nāves jausmas Vēl tikko ieskanas un viegli pāriet pušu.
2.Vispārināta īpašība → trausls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeitenes trauslums.
- Meitenes trauslums.
- Fizisks trauslums.
- Viņa tikko pazina Olgu. Baltais virsvalks un lakatiņš izcēla viņas trauslumu.
- Skadiņš: Es viņu kādreiz ļoti mīlēju, man patika viņas trauslums, nevarība, viņas tā sauktā sievišķība.
- pārn. Amerikāņu dramaturga T. Viljamsa lugas [«Stikla zvērnīca»] pamatdoma ir skeptiska, tā pauž garīgā spēka bojāeju, trauslumu, labā nespēju pastāvēt pretī ļaunumam.
Avoti: 7-2. sējums