Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
treļļot
treļļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt treļļus (1) — par putniem.
Piemēri«Tu dzirdi?» Maruta pārstāja elpot Putns nerimās. Viņš treļļoja, vīteroja un zvanīja.
1.1.pārn. Par ierīcēm, iekārtām u. tml.
PiemēriZvans [pie durvīm] treļļoja gari stiepts un aizrīdamies.
2.Spēlēt, dziedāt trilleri.
Avoti: 7-2. sējums