Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trijnieks
trijnieks -a, v.
1.Cipars 3.
PiemēriSkaitļu maģijā trijnieks pauž kaut ko stabilu un noturīgu: pasaule balstās uz trim ziloņiem, tēvam bija trīs dēli un trīs jaunas māsas pin vainadziņu, velni pazuda līdz ar trešajiem gaiļiem...
1.1.Sekmju vērtējums, atzīme «apmierinoši» (parasti skolā). Trīs.
Piemēri«Astrīda vispār kļuvusi neuzņēmīga. Arī mācīties sākusi sliktāk - atzīmju žurnālā vairākos priekšmetos parādījušies trijnieki.»
2.Triju (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
Piemēri..Haralds [kombainieris] jau toruden pirmajā vietā kolhozā! Nākamajā gadā - pirmais visā rajonā... Pērn bija pirmajā trijniekā republikā..
2.1.Spēļu kārts ar trim acīm.
PiemēriUzzinātā kāršu noslēpuma apmāts, iedrāžas Hermanis: «Šodien tu, bet rītu es... lai neveiksminieks as'ras lej...» viņš dzied pēc otrās uzvaras, kad laimējis gan viņa trijnieks, gan septiņnieks..
3.sar. Naudas zīme triju vienību vērtībā.
PiemēriČapstiņš piespiedās tuvu, ar labo roku viegli pieturēja svešā cilvēka kabatas atloku, ar kreiso izvilka trijnieku un dziļāk ieslīdējušo rubli. Sīknaudu ņemt bija bīstami.
Avoti: 7-2. sējums