Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trijotne
trijotne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Triju (parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopa.
Piemēri..visām trim pārgalvīgas acis, sarkanas, pilnīgas lūpas, baltas matrožblūzītes, un viss rāda, ka mūsu priekšā.. māsu trijotne.
Avoti: 7-2. sējums