Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trikšķiens
trikšķiens -a, v.
Īslaicīga vienreizēja skaņa → trikšķināt.
PiemēriKaut kur, kādā dārzā, pogā lakstīgala: vāji, kā apslāpētus, bet diezgan skaidri dzird viņas trikšķienus.
Avoti: 7-2. sējums