Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trillerēt
trillerēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Veidot trillerus (parasti ar balsi).
PiemēriBet vai tad operai jābūt tikai stāstījumam par neparastām lietām, kur soprāni trillerē un pa skatuvi staigā gulbji?
  • Bet vai tad operai jābūt tikai stāstījumam par neparastām lietām, kur soprāni trillerē un pa skatuvi staigā gulbji?
  • pārn. Melna un kvēlojoša kā izdegusi brīnumsvecīte pēc diptiha pirmās daļas uz skatuves paliek mīlestība. Čivinoša un trillerējoša tā ieskanas izrādes otrās daļas sākumā.
Avoti: 7-2. sējums