triļļi
triļļi -u, vsk. trillis, -ļļa, v.
1.Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi1.
Piemēri..birzī pogo lakstīgala īsiem triļļiern, kā negribēdama, un apklust.
- ..birzī pogo lakstīgala īsiem triļļiern, kā negribēdama, un apklust.
- Lakstīgala pacerē Pieklusina trilli..
- ..cīrulis saviem triļļiem piebārstīja zilo debesjumu.
1.1.pārn. Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
PiemēriKad bērinieki ir pie Lejas krogus, arī Gaiļu kapu pulkstenis sāk dziedāt sīkus triļļus.
- Kad bērinieki ir pie Lejas krogus, arī Gaiļu kapu pulkstenis sāk dziedāt sīkus triļļus.
- Leinasars vairākkārt piespieda zvana pogu. Varēja dzirdēt, ka iekšā atskan skaļš trillis. Taču durvis neviens neatvēra.
- Krists pūlas no vijoles izdabūt dažus mākslīgus triļļus, kas ar viņa ecēšu tapām līdzīgajiem pirkstiem neizdodas tik viegli.
Avoti: 7-2. sējums