Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
triļļi
triļļi -u, vsk. trillis, -ļļa, v.
1.Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi1.
Piemēri..birzī pogo lakstīgala īsiem triļļiern, kā negribēdama, un apklust.
1.1.pārn. Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
PiemēriKad bērinieki ir pie Lejas krogus, arī Gaiļu kapu pulkstenis sāk dziedāt sīkus triļļus.
Avoti: 7-2. sējums