Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trimdinieks
trimdinieks -a, v.
trimdiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu. Cilvēks, kas dzīvo trimdā.
PiemēriPolitisks trimdnieks.
Avoti: 7-2. sējums