trinītis
trinītis -ša, v.
1.tekst. Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
PiemēriJau 4. gadsimtā senlatviešu ciltis pazinušas vienkārtni un trinīti - vēstī arheoloģijas zinātne.
2.būvn. Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
PiemēriIstabiņa maza, bet kaļķiem apmestām sienam un kādreiz balsināta, arī neēvelētie trinīšu griesti un tēstā sija bijusi balta.
Avoti: 7-2. sējums