trizuļot
trizuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
PiemēriŠorīt neprātīgi, kā iemīlējušies, aizrautīgi dzied cīruļi. Gaiss.. ņirb un trizuļo vien viņu treļļos.
- Šorīt neprātīgi, kā iemīlējušies, aizrautīgi dzied cīruļi. Gaiss.. ņirb un trizuļo vien viņu treļļos.
- ..gaisu nevarot redzēt, bet tas nav tiesa. Skaistiem, caurspīdīgiem vilnīšiem tecēja viņa straume pār laukiem, un zilais mežs tālumā likās tam līdzi trizuļoja.
- ..ap dārzu un bijušās mājas vietu klusi trizuļoja apšu rindas.
- Cietiem pirkstiem vīrs sažņaudz izkapts kātu, un tas smagi un dziļi iecērtas zemē. Nošķind tērauds un labu brīdi trizuļo saulē.
- pārn. Tavs labais smaids tagad trizuļo koku zaros, ziemas dūmakā palsā tas ticību vasarai glabā.
1.1.trans.
Piemēri..šur tur egļu mājvietas tuvumā atnācis bērzs trizuļoja saulē savu sīklapaino vainagu.
- ..šur tur egļu mājvietas tuvumā atnācis bērzs trizuļoja saulē savu sīklapaino vainagu.
2.Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriNeparasts sauciens trizuļoja gaisā.... Vareni putni, pelēkiem zīžu spārniem, kā lielā kāsī saķērušies, slīdēja lejup, nolaidās ciņainajā krūmājā..
- Neparasts sauciens trizuļoja gaisā.... Vareni putni, pelēkiem zīžu spārniem, kā lielā kāsī saķērušies, slīdēja lejup, nolaidās ciņainajā krūmājā..
- Dzirdi, kā trizuļo zvaniņš pie ilkss..
Avoti: 7-2. sējums