Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trupēt
trupēt parasti 3. pers., trup, pag. trupēja; intrans.
1.Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
PiemēriJa stumbra brūces [augļu kokam] nav pienācīgi koptas.., koksnes audi var sākt trupēt un stumbrā izveidojas dobumi.
1.1.Trūdēt.
Piemēri..tie [traktori] uzplēš vēl palikušās atmatas un vecaines, vilkdami aiz sevis lielos daudzleniešu arklus, kas apvērš gadiem dīkā trupējušo zemes velēnu..
Avoti: 7-2. sējums