Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trupēt
trupēt parasti 3. pers., trup, pag. trupēja; intrans.
1.Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
PiemēriJa stumbra brūces [augļu kokam] nav pienācīgi koptas.., koksnes audi var sākt trupēt un stumbrā izveidojas dobumi.
  • Ja stumbra brūces [augļu kokam] nav pienācīgi koptas.., koksnes audi var sākt trupēt un stumbrā izveidojas dobumi.
  • Jaunā kūts netika turpināta... Sagādātie koki pamazām sāka trupēt, un tos vienu pēc otra sazāģēja malkā.
  • Malka sāk trupēt.
1.1.Trūdēt.
Piemēri..tie [traktori] uzplēš vēl palikušās atmatas un vecaines, vilkdami aiz sevis lielos daudzleniešu arklus, kas apvērš gadiem dīkā trupējušo zemes velēnu..
  • ..tie [traktori] uzplēš vēl palikušās atmatas un vecaines, vilkdami aiz sevis lielos daudzleniešu arklus, kas apvērš gadiem dīkā trupējušo zemes velēnu..
  • ..šis [vīrs] palika pelēki balts kā apses lapa, kas visu ziemu zem sniega trupējusi.
  • ..kauli zem zemes trupēs..
Avoti: 7-2. sējums