Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trāpīt
trāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
PiemēriŠaujot trāpīt mērķī.
  • Šaujot trāpīt mērķī.
  • Medībās trāpīt meža cūkai.
  • Kolts ir labs ierocis, ar to var tālu trāpīt.
  • Labi, ka mednieks tēmējis plecā, tā teikt, paņēmis sānis. Trāpījis tieši bildē.
  • pārn. ..Tev pašam ir jāprot Trāpīt Savai dvēselei Krūtīs.
1.1.trans.
Piemēri..mans tēvatēvs esot bijis milzīgi acīgs šāvējs. Piecas kapeikas trāpījis, ja pamestas gaisā.
  • ..mans tēvatēvs esot bijis milzīgi acīgs šāvējs. Piecas kapeikas trāpījis, ja pamestas gaisā.
  • Izmeklēšanā netika pierādīts, ka šauts bija ar aizdedzinošām lodēm, taču «Rosalija», trāpīta degvielas tvertnē, sasprāga gabalos.
  • «Mērķis trāpīts ar pirmo kārtu,» ziņo signalizētājs..
1.2.Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
PiemēriVīrs brien aiz vīra, lodes spindz, bet tumsā viņas trāpa slikti..
  • Vīrs brien aiz vīra, lodes spindz, bet tumsā viņas trāpa slikti..
  • «Ja karā kādam trapa lode, tad tā nav nelaime, bet tas ir karš,» klusu atteica Helēna..
  • ..mājā trāpīja šāviņš. Norāva jumtu un sagrāva! vienu sienu.
  • Granāta trāpīja vilciena bruņutomī un to sadragāja.
  • pārn. Jo slaidāka bulta, jo, izšauta bezgalībā, Drošāki [drošāk] trāpīs, drošāk uz mērķi ies.
1.3.trans.
Piemēri..tanku tiešā tēmējumā trāpīja smagās artilērijas šāviņš.
  • ..tanku tiešā tēmējumā trāpīja smagās artilērijas šāviņš.
  • Lai ievainojums būtu nāvīgs, skrotīm mērķis jātrāpa vismaz ar ātrumu 190-200 metru sekundē.
1.4.Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
PiemēriTrāpīt ar rokasgranātu ierakumā.
  • Trāpīt ar rokasgranātu ierakumā.
  • Trāpīt ar akmeni logā.
  • Trāpīt sunim ar pātagu.
  • Trāpīt ar dunci rokā.
  • Rolands iedrāzās istabā un ar hokeja nūju metās Ivaram virsū. Anna abiem pa vidu, dēlu aizsargāt gribēdama. Trāpīja viņai. Tieši pa deniņiem.
  • Andris izveido pāris glītas [sniega] pikas.. Un trāpa arī - taisni tur, kur domāts.
  • «Vai tev nav kāds sprungulis? Es trāpīšu. Netici? Es trāpīšu taisni pa ligzdu!»
  • Asinsvadi tādi kā iztukšojušies,.. tādēļ bēg no adatas, un māsas svīst un sirdās, ka nevar trāpīt, bet vajag, jo vecais vīrs ir uz robežas..
1.5.trans.
PiemēriTrāpīt ar akmeni mērķī.
  • Trāpīt ar akmeni mērķī.
  • Trāpīt ar pātagu pa zirga muguru.
1.6.Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
Piemēri..akmens, ko viņš meta, trāpīja zirgam. Žandarms pazuda drūzmā.
  • ..akmens, ko viņš meta, trāpīja zirgam. Žandarms pazuda drūzmā.
  • ..sprakšķēdami lidoja degošie vīkšķi, cits aiz cita, vesela gūzma, trāpīdami krustnešiem..
  • No galvas, kur trāpīja runča nagi, jau izsprāga asinslāsītes..
1.7.trans.
PiemēriSpēlei izstrādāja stingrus noteikumus. Katrs, ko trāpīja pretinieka sniega pika, skaitījās kritis.
  • Spēlei izstrādāja stingrus noteikumus. Katrs, ko trāpīja pretinieka sniega pika, skaitījās kritis.
1.8.trans. Sauļot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā.
PiemēriTrāpīt lodi mērķī.
  • Trāpīt lodi mērķī.
  • Trāpīt akmeni logā.
  • «Redzi, Marč, no šīs vietas vajag trāpīt šķēpu taisni papīra vidū, tai melnumā.»
1.9.Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
Piemēri..Uldis sita. Sitiens bija ass, spēcīgs un precīzs - trāpīja taisni sejā.
  • ..Uldis sita. Sitiens bija ass, spēcīgs un precīzs - trāpīja taisni sejā.
1.10.trans.
PiemēriSpēcīgs trieciens trāpīja viņa galvu. Zilās debesis kļuva melnas, saules spožums nodzisa.
  • Spēcīgs trieciens trāpīja viņa galvu. Zilās debesis kļuva melnas, saules spožums nodzisa.
2.Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
Piemēri..noņemu no vadža mēteli, bet nekādi nevaru trāpīt ar roku piedurknē, taustos kā akla.
  • ..noņemu no vadža mēteli, bet nekādi nevaru trāpīt ar roku piedurknē, taustos kā akla.
  • Braucēji steidzina, atskan pat pa zobgalībai, ka šitais šoferis tumsā nevar sajūga pedāli atrast un pirmajā ātrumā trāpīt.
  • Līdz šim nereti ir bijis tā, ka Ronalds Razmuss, startēdams tāllēkšanā, ne vienmēr spēj precīzi trāpīt uz atspēriena dēlīša.
  • ..kamene satraukta šaujas prom, bet netrāpa vēdlodziņā - atsitas pret augšējo rūti..
  • pārn. Bet lielības velniņš, Lauzām uz kājas mīdams, nupat trāpījis uz pašas varžacs.
2.1.trans.
PiemēriTrāpīt atslēgu slēdzenes caurumā.
  • Trāpīt atslēgu slēdzenes caurumā.
  • pārn. «..tagad, kad gribu nopietni precēties, nu vairs [izredzētā] nenāk,» Skudra šļupstēja un dzēra. - «Tad jau laikam nebūsi īsto trāpījis.»
  • pārn. Iesāņus visu laiku [sedlinieks] vēroja Vanaga seju, mēģinādams uzminēt, par ko tas domā un kā varētu trāpīt runu.
2.2.Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
Piemēri«Visdīvainākais, ka uz ielas nav ne asinspeļķes, ne viņa līķa. Droši vien cilvēks lēkdams trāpījis vecajā ostā un noslīcis. Citādi nevar būt.»
  • «Visdīvainākais, ka uz ielas nav ne asinspeļķes, ne viņa līķa. Droši vien cilvēks lēkdams trāpījis vecajā ostā un noslīcis. Citādi nevar būt.»
  • Kur soli spert, ja tu nezini, vai zem kājām neuzburzguļos purva akacis, vai arī netrāpīsi uz līgana ciņa, kam visapkārt izšļāksies rāvainas šļakatas.
2.3.Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
PiemēriViņi brauca pa galveno ielu cauri pilsētas centram, un ik pa brīdim smagi sacirtās atsperes, riteņiem trāpot asfaltā izdrupušās bedrēs.
  • Viņi brauca pa galveno ielu cauri pilsētas centram, un ik pa brīdim smagi sacirtās atsperes, riteņiem trāpot asfaltā izdrupušās bedrēs.
2.4.trans.
PiemēriSaka: izkapts akmeni trāpīja. Tautā to saprot - abi labi!
  • Saka: izkapts akmeni trāpīja. Tautā to saprot - abi labi!
  • Pfu, tu velns! Ceļgals sāpīgi trāpīja asu stūri, tā droši vien bij plīts.
2.5.trans.; sar. Iegūt, arī atrast (ko).
PiemēriKlucis beidza pārauties. Pēdējo smēķa galiņu zīzdams, Klucis noskatīja daudz neveiklāko Modri un ievaicājās: «Kur tu trāpīji tik lepnu zeķu pāri?»
  • Klucis beidza pārauties. Pēdējo smēķa galiņu zīzdams, Klucis noskatīja daudz neveiklāko Modri un ievaicājās: «Kur tu trāpīji tik lepnu zeķu pāri?»
3.sar. Uzminēt, pareizi domāt, teikt.
PiemēriJuris skaji iesmējās. «Netrāpīji,» viņš tad sacīja, «kārtis šoreiz netikām spēlējuši, bet ar Andrievu man gan bij darīšanas... Mini, kādas?»
  • Juris skaji iesmējās. «Netrāpīji,» viņš tad sacīja, «kārtis šoreiz netikām spēlējuši, bet ar Andrievu man gan bij darīšanas... Mini, kādas?»
  • Nē, jums jādzird par Alfu un Fridolīnu! Atkal divi minkas? Netrāpījāt, cālīši! Kaķis bija tikai viens.
3.1.trans.
Piemēri«Vai jūs gadījumā neesat dzejniece? No jūsu liriskās jūsmošanas par pliku kļavu to varētu secināt..» - «Zars nav kails. Zars ir pumpuru pilns. Bet tas cits ir trāpīts. Esmu gan drusku dzejniece.»
  • «Vai jūs gadījumā neesat dzejniece? No jūsu liriskās jūsmošanas par pliku kļavu to varētu secināt..» - «Zars nav kails. Zars ir pumpuru pilns. Bet tas cits ir trāpīts. Esmu gan drusku dzejniece.»
Stabili vārdu savienojumiTrāpīt desmitniekā. Trāpīt mērķī. Trāpīt naglai uz galvas. Trāpīt vārīgā vietā.
Avoti: 7-2. sējums