Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trīcināt
trīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
PiemēriSendienām barons Bunduls kā aizlauzts koks čīkstēja, pēdējā laikā manāmi.. trīcināja galvu,.. to vienmērīgi kratīdams..
  • Sendienām barons Bunduls kā aizlauzts koks čīkstēja, pēdējā laikā manāmi.. trīcināja galvu,.. to vienmērīgi kratīdams..
  • Rūdis nolūkojās, kā putniņš dziedot plātīja knābīti, trīcināja spīdošo pakaklīti..
  • ..pērkons trīcināja logu stiklus.
  • pārn. Aktieriem arī nav viegli.. Skaidri saredzu, kā režisors viņus visus šodien trīcinās filmas mēģinājumos. [Domā filmas direktore.]
2.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
Piemēri..Maksis loka un tricina balsi ar tādu aizrautību, ka smaida pat Vīnodis.
  • ..Maksis loka un tricina balsi ar tādu aizrautību, ka smaida pat Vīnodis.
  • Bet teātros un mēmajos kino ērģeles ir apgādātas ar spēcīgiem vibratoriem un gaisa ventilatoriem, tur katra niecīgākā meldija tiek tremolēta un trīcināta kā jēra ļipiņa..
  • Un atkal gaisu trīcināja dziesmas... un tās vairs es nedziedāju viens pats, bet daudzbalsīgs jauniešu koris.
Avoti: 7-2. sējums