trīsbalsīgs
trīsbalsīgs -ais; s., -a, -ā
trīsbalsīgi apst.
1.Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada trīs balsis.
PiemēriTrīsbalsīgs sauciens.
- Trīsbalsīgs sauciens.
- Pēteris.., dīvānā atlaidies, cītīgi lasīja. Un tikai tad, kad blakus atskanēja trīsbalsīga smieklu šalts, viņš iztrūcies uzlēca kājās.
- «Rokas kā āmuri!» pēdējos solos kāds švīkst, un trīsbalsīgi smiekli tam atsaucas.
2.mūz. Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts trim balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic trīs izpildītāji.
PiemēriTrīsbalsīga fūga.
- Trīsbalsīga fūga.
- Dziedāt trīsbalsīgi.
2.1.Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
Piemēri..[korus] var klasificēt pēc balsu skaita - unisonie kori, divbalsīgie, trīsbalsīgie, četrbalsīgie, sešbalsīgie, astoņbaisīgis kori.
- ..[korus] var klasificēt pēc balsu skaita - unisonie kori, divbalsīgie, trīsbalsīgie, četrbalsīgie, sešbalsīgie, astoņbaisīgis kori.
Avoti: 7-2. sējums