Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trīsuļains
trīsuļains -ais; s. -a, -ā
trīsuļaini apst.
1.Tāds, kas jāsulo (1), trīs1. Tāds, kas mēdz trīsuļot, tušēt. Trīsulīgs (1).
PiemēriTrīsuļainas rokas.
  • Trīsuļainas rokas.
2.Tāds, kas trīsuļo (2), trīs2. Trīsulīgs (2).
PiemēriUn ausīs ieskan Čuksti trīsuļaini No tālām pasaulēm..
  • Un ausīs ieskan Čuksti trīsuļaini No tālām pasaulēm..
  • ..kamene satraukta šaujas prom, bet netrāpa vēdlodziņā - atsitas pret augšējo rūti un, pa gludo stiklu neveikli ķepurodamās, žēli, trīsuļaini dūc.
  • Viņi stāvēja un lūkojas, ezera sīko vilnīšu trīsuļainajā vizmošanā.
Avoti: 7-2. sējums