Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trīsuļains
trīsuļains -ais; s. -a, -ā
trīsuļaini apst.
1.Tāds, kas jāsulo (1), trīs1. Tāds, kas mēdz trīsuļot, tušēt. Trīsulīgs (1).
PiemēriTrīsuļainas rokas.
2.Tāds, kas trīsuļo (2), trīs2. Trīsulīgs (2).
PiemēriUn ausīs ieskan Čuksti trīsuļaini No tālām pasaulēm..
Avoti: 7-2. sējums