Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tuksnesīgs
tuksnesīgs -ais; s. -a, -ā
tuksnesīgi apst.
1.Saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs.
PiemēriŠo tuksnesīgo plato noslēdz sniegotu un klinšainu virsotņu grēda..
1.1.pārn. Tāds, kur nav cilvēku, kustības, rosības (piemēram, par vietu). Arī klajš, pilnīgi tukšs.
PiemēriJūra labi saskanēja ar viņas melanholiju. Gar Bērnu namu tā bija tuksnesīga, tikai baltas smiltis un kāpās vientuļas priedes. Ne vasarnīcu, ne zvejnieku māju.
Avoti: 8. sējums