Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tukšaine
tukšaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
tukšājs -a, v.; retāk
Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
PiemēriTur, kur vēl nesen bija tukšaine, tagad izaudzis liels dzīvojamo namu masīvs..
  • Tur, kur vēl nesen bija tukšaine, tagad izaudzis liels dzīvojamo namu masīvs..
  • Tur, kur agrāk bija džungļi, izveidojušies tukšāji ar akmenscietu, apstrādāšanai nepiemērotu zemes virskārtu.
Avoti: 8. sējums