Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tumšoties
tumšoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; pareti
1.Refl. → tumšot1.
2.Refl. → tumšot2. Tikt tumšotam.
PiemēriGadījās, ka zāle [pēc koncerta] jau tukšojās un tumšojās, bet Austriņš vēl stāvēja un sita varenās plaukstas.
Avoti: 8. sējums