tusnīt
tusnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; intrans.
1.Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
PiemēriGuntis nekā neatbild, tikai nometas uz ciņa un tusnīdams mauc nost slapjos zābakus.
2.parasti 3. pers. Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriAtskanēja gari izlocīts svilpiens, vilciena sastāvs nodrebēja un tusnīdams uzsāka gaitu.
2.1.pārn. Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
PiemēriMirdzu es atceros tikai vilcienā, kad tas jau sācis tusnīt uz Jelgavas pusi.
Avoti: 8. sējums