tā3
tā part.
1.parasti teikuma sākumā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
Piemēri«Redzi, no mums abiem ārsts esmu es. Tā. Jā, es esmu slims, bet, kā pats redzi, es eju uz darbu.»
1.1.Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
PiemēriPie viena tāda nevīžīgi krauta zārda - tas bija septītais no dārza malas - viņi apstājās. «Tā. Te nu būs jūsu viesnīca. Tomēr drošāk nekā mājās.»
2.jautājuma teikumos, izsaukuma teikumos Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
Piemēri«To man vajadzēja jau sen tev pateikt, bet es gaidīju, lai tu sāc runāt.» - «Tā?» Vilis paskatījās viņā nopietni.
3.Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
PiemēriAk, tevi jau tā par aušīgu saukā un daži dēvē arī par ķertu..
3.1.Savienojumos «tā arī», «tā vien»: lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
PiemēriTēvocis tā arī nepaspēj atbildēt uz manu jautājumu, jo ceļš ir galā.
3.2.Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
Piemēri«Pats tas Muldiņu saimnieks, tā liekas, nekas, kluss un bailīgs..»
4.Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
Piemēri«Bet laikam viņai Maksis tomēr patīk. Tā viņš ir jauks zēns.»
4.1.Savienojumā «tā kā»: lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
PiemēriViņš vientuļš sēdēja, pie kroga galda, tā kā dzēra, kā nedzēra alu..
5.savienojumā «tā kā»; saikļa nozīmē Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriTu [kaija] arvienu būsi balta tā kā putu sniegs..
Stabili vārdu savienojumiAk tā (arī ak jā, ak nē). Tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā.
Avoti: 7-2. sējums