Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tēvainis
tēvainis -ņa, v.; sar.
1.Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
PiemēriNu jau lielais vīrs gluži klāt. Viņš bija drukns,.. varenu krūšu būvi... Vai viņš pazina mani? Šis masīvais tēvainis.
2.Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
Piemēri..mēs vēlējāmies, lāča nepamanīti, atgriezties apmetnē, mēs sapratām, ka ar šo tēvaini joki nebūs..
Avoti: 7-2. sējums