Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tēvišķīgs
tēvišķīgs -ais; s. -a, -ā
tēvišķīgi apst.
Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam. Arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs. Tēvišķs.
PiemēriPret šo gados vēl jauno cilvēku priekšsēdētājs izjūt īpašu - tēvišķīgu maigumu.
Avoti: 7-2. sējums