tēvocis
tēvocis -ča, v.
1.Tēva vai mātes brālis.
Piemēri..mazais zēns kopā ar māti atbrauca no Rīgas pie lauku tēvoča - mātesbrāļa.
- ..mazais zēns kopā ar māti atbrauca no Rīgas pie lauku tēvoča - mātesbrāļa.
- «Mums būtu no liela svara dzirdēt jūsu domas,» brāļadēls ierunājās, redzēdams, ka tēvocis neizrāda nekādu interesi..
- ..kad piedzimst bērns, viņa tēvocis pa mātes līniju iestāda mājas priekšā vairākus mango kokus.
2.Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
Piemēri«Es te stāvu no pusseptiņiem,» uztraucas kāds tēvocis.
- «Es te stāvu no pusseptiņiem,» uztraucas kāds tēvocis.
- ..svešais tēvocis stiepj no veikala mucas un kastes ar tukšām pudelēm un burkām..
Avoti: 7-2. sējums