Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tīkams
tīkams -ais; s. -a, -ā
tīkami apst.
Tāds, kas izraisa patiku (1). Patīkams.
PiemēriTīkams ceļabiedrs.
  • Tīkams ceļabiedrs.
  • Tīkams aromāts.
  • Tīkams nogurums.
  • Kādreiz viņš bijis skaists un stalts, un visādi tīkams jauneklis.
  • Svešais prom vēl netaisījās; viņš apskatīja Mežlaukus, it kā novērtēdams saimnieku turību un labklājību. Mājas atstāja tīkamu iespaidu.
  • ..valga sūna tīkami vēsina basās kājas..
Avoti: 7-2. sējums