Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tīraudze
tīraudze -es, dsk. ģen. -džu, s.; mežs.
Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
PiemēriMežos sastopamas koku audzes, kas sastāv tikai no priedēm, eglēm, bērziem vai citiem kokiem. Tādas audzes sauc par tīraudzēm.
  • Mežos sastopamas koku audzes, kas sastāv tikai no priedēm, eglēm, bērziem vai citiem kokiem. Tādas audzes sauc par tīraudzēm.
  • Plašais Cīravas parks ar ozolu tīraudzi.. ir dabas aizsardzības objekts.
  • Nogabalā, kuru Čukurs gāja pārlūkot, auga priežu tīraudze..
  • pārn. ..jo neparasts ir purva stūra paaugstinājums meža ielokā, kur starp zemiem, retiem bērziem un platzarainām eglēm saviesusies plaša maijpuķīšu tīraudze.
Avoti: 7-2. sējums