Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tītarmāte
tītarmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Tītaru mātīte, kurai ir mazuli. Tītaru māte.
Piemēri..tītarmāte ārkārtīgi lepojās ar saviem mazuļiem. Visās gaitās viņa čāpoja tiem līdz un uzskatīja par ienaidnieku katru dzīvu būtni, kas pienāca tītarēniem tuvāk par trim soļiem.
Avoti: 7-2. sējums