Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tūcīt
tūcīt tūcu, tūci, tūca, pag. tūcīju; trans.; sar.
Bāzt. Spiest, spaidīt.
Piemēri..ieva ceļmalā neuzzied tādēļ, lai garāmbraucējs tās rūgto baltumu tūdaļ tūcītu iekšā savā automobiļa bagāžniekā.
Avoti: 8. sējums