Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tūkstotis
tūkstotis -ša, v.; pamata skait. lietv. nozīmē
1.Daudzums, skaits 1000. Kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
PiemēriCeturtajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Mezopotāmijā pēkšņi parādījās noslēpumaina tauta, kura dēvējās par šumeriem. Tā nodibināja šeit pirmās pilsētas, attīstīja un pilnveidoja piktogrāfisko rakstības sistēmu, izmantojot apmēram divus tūkstošus zīmju.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) melnais tūkstotis, arī ka melns.
1.1.dsk. dat., instr.: tūkstošiem, retāk tūkstošām. Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām. Arī ļoti daudz.
PiemēriŠai zemei ir mūsu daba. Jau tūkstošiem gadu.
Avoti: 8. sējums