Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ugunspuķe
ugunspuķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
PiemēriNo tipiskiem gaismas augiem varam minēt šaurlapu ugunspuķi, kas aug mežu klajumos un izcirtumos..
  • No tipiskiem gaismas augiem varam minēt šaurlapu ugunspuķi, kas aug mežu klajumos un izcirtumos..
  • ..mežu izcirtumos un degumu vietās [jūlijā] zied šaurlapu ugunspuķe, veidojot sārti liesmainu fonu.
  • Kaut kur esmu dzirdējusi, ka pēc ugunsnelaimes mežā pirmās ieaugot violeti sarkanīgās ugunspuķes.
2.Gundega.
PiemēriVakar tas dzeltenums vēl tikai drusku bij manāms, šorīt ugunspuķes spilgtiem līkumotiem rakstiem izaudušas visu labās zemes zelmeni.
  • Vakar tas dzeltenums vēl tikai drusku bij manāms, šorīt ugunspuķes spilgtiem līkumotiem rakstiem izaudušas visu labās zemes zelmeni.
Avoti: 8. sējums